jaunumi

2015.gada 2.marts

 

CSDD Rīgas nodaļā ierīkota pilsētā pirmā elektromobiļu ātrās uzlādes stacija

 

            CSDD Rīgas nodaļas klientu apkalpošanas centrā, Bauskas ielā 86, autovadītāju ērtībām ierīkota Rīgā pirmā elektromobiļu līdzstrāvas ātrās uzlādes stacija. Tā nodrošina salīdzinoši ātru automobiļa uzlādi – nepilnas pusstundas laikā.

Uzlādes stacija ir pielāgota gan automobiļiem ar Eiropas standarta (Combo2), gan ar Japānas (CHAdeMO) standarta pieslēgumiem. Papildus tam, minētā stacija nodrošina arī maiņstrāvas uzlādi līdz 43kVA. Uzlādes punkts pieejams visu diennakti.

Lai īstenotu uzlādes stacijas projektu, CSDD pieteicās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektam „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai”. Tā rezultātā tika saņemts 50% līdzfinansējums – 17 163,78 euro, ātrās uzlādes stacijas izveidei Bauskas ielā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem, ātrās uzlādes staciju Bauskas ielā izveidoja un uzturēs SIA „MMX Energy”.

KPFI projekta „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai” mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Vairāk par projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/?doc=14778.

 

 

CSDD Sabiedrisko attiecību daļa

Tālrunis: 67025730

E-pasti: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. un This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Mājas lapas: www.csdd.gov.lv un http://www.e-transports.lv/  

Twitter: @csdd_lv

CSDD diennakts informācijas tālrunis: 67025777

Aktuālākās atbalsta programmas elektromobilitātes attīstībai Latvijā

 

Atbilstoši valdības apstiprinātajam „Elektromobilitātes attīstības plānam 2014. – 2016.gadam”, atbalsts elektrotransportlīdzekļu ieviešanai plānots gan valsts budžeta ietvaros, gan arī izmantojot dažādas starptautiskās sadarbības projektu programmas. Tādēļ piedāvājam informācijas apkopojumu par šobrīd aktuālajām programmām, kuru ietvaros iespējams piesaistīt finansējumu dažādām ar elektromobilitāti saistītām aktivitātēm.

 

Aktuālie projekti:

 

Izglītības iestādēm:

-          „ERASMUS”

-          „Horizonts 2020”

-          „INTERREG”

 

Pašvaldībām:

-          „Horizonts 2020”

-          „INTERREG”

-          „Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014. – 2020.gadam”

 

Uzņēmumiem:

-          „Horizonts 2020” (mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) instruments)

 

„HORIZONTS 2020”

„Horizonts 2020” ir jauns Eiropas Savienības (ES) finanšu mehānisms, kura mērķis ir stiprināt un nodrošināt ES globālo pozīciju pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju jomās, sekmēt Eiropas izaugsmi un veicināt nodarbinātību. Programmas kopējais budžets ir vairāk nekā 80 miljardu eiro. Programmai „Horizonts 2020” ir trīs prioritātes:

  1. Zinātniskā izcilība
  2. Konkurētspējīga rūpniecība
  3. Sabiedrības problēmu risināšana

 

Sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšana ietver arī tādu apakšprogrammu kā „Vieds „zaļš”, videi nekaitīgs un integrēts transports”, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir saistīts tieši ar bezizmešu transportlīdzekļu attīstību un integrēšanu.

Finansējuma saņemšanas iespējas ir definētas darbības programmās, kas ir publicētas ES digitālajā pētniecības finansējuma portālā: http://goo.gl/EfJDmw, kur procedūras varētu veikt elektroniski.

Programmas „Horizonts 2020” prioritāte „Konkurētspējīga rūpniecība” iekļauj arī atbalstu inovāciju veicināšanai MVU.

„Horizonts  2020” jaunā iniciatīva – MVU instruments, ir izveidots, lai atbalstītu MVU veidot tirgus orientētas, inovatīvas idejas, pārvērst tās tirgū pieprasītos, konkurētspējīgos, peļņu nesošos produktos vai pakalpojumos.

MVU instruments ir paredzēts visa veida inovatīviem, uz starptautisko tirgu, izaugsmi un peļņas gūšanu orientētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Plašāks apraksts par programmu: http://www.een.lv/Horizonts-2020

 

„ERASMUS”

„Erasmus” apakšprogramma – ES programma mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā. Viens no šīs programmas mērķiem ir tieši augstākās izglītības institūciju darbības kvalitātes uzlabošana. Šajā programmā var piedalīties augstākās izglītības institūcijas, kam ir piešķirta Erasmus Universitātes harta.

„Erasmus” programmas ietvaros iespējama gan augstskolu personāla apmācība uzņēmumos un citās augstskolās (gūstot pieredzi citā programmas dalībvalstī pieredzes apmaiņas nolūkos), gan atbalstu augstākās izglītības modernizācijai, kas ietver arī studiju programmu izstrādi.

Plašāks apraksts par programmu: http://www.viaa.gov.lv/lat/llp_2007_2013/erasmus/par_erasmus_programmu/.

 

„INTERREG EUROPE (2014 – 2020)”

Šī programma ir turpinājums iepriekšējai „INTERREG IVC” programmai un tās mērķis ir atbalstīt reģionālās attīstības politiku inovāciju, zināšanu ekonomikas, vides un risku novēršanas jomās, kā arī veicināt Eiropas ekonomisko modernizāciju un konkurētspējas palielināšanos. Programmas kopējais budžets ir 359  miljardi eiro.

Programmai „INTERREG EUROPE” ir četras prioritātes:

  1. Pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju veicināšana
  2. Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšana
  3. Pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju atbalstīšana visās nozarēs
  4. Vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana

 

Viens no „INTERREG EUROPE” atbalstāmo darbību veidiem ir starpreģionu sadarbības projektu  veidošana. Šīs programmas atbalsta saņēmēji var būt valsts institūcijas, reģionālās un vietējās pašvaldības un iestādes (tai skaitā universitātes vai zinātniskās institūcijas), kā arī sabiedriskās organizācijas.

Programmas līdzfinansējuma likme Latvijas projektu partneriem ir līdz 85% no projekta kopējā apjoma. Šim projektam tiek nodrošināta tiešsaistes sistēma (projekta pieteikumu iesniegšana, ziņošana un projekta izmaiņu pieprasīšana tiešsaistē).

Plašāks apraksts par programmu:

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets_1420/interreg_europe_programma_visai_eiropas_savienibas_teritorijai/?doc=18278.

 

„Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014. – 2020.gadam”

„Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014. - 2020.gadam” ir turpinājums pārrobežu sadarbībai, kura aizsākās ar Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmu „INTERREG IVA 2007. – 2013.gadam”.

Programmas attiecināmie reģioni atrodas Igaunijā, Somijā, tai skaitā Ālandu salās, Latvijā un Zviedrijā.

Programmā ir noteikti četri prioritārie virzieni:

  1. Konkurētspējīga ekonomika
  2. Ilgtspējīga kopīgu resursu izmantošana
  3. Labi savienots reģions
  4. Kvalificēts un sociāli iekļaujošs reģions

 

Programmas finansējuma saņēmēji var būt nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, to izveidotās institūcijas, plānošanas reģioni un to izveidotas iestādes, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskām līdzvērtīgas organizācijas.

Plašāks apraksts par programmu:

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets_1420/centrala_baltijas_juras_regiona_parrobezu_sadarbibas_programma/?doc=18276

Ministru kabinets ir apstiprinājis „Elektromobilitātes rīcības plānu 2014.-2016.gadam”, uzdodot valsts akciju sabiedrībai „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) veikt elektromobilitātes vadības un koordinācijas institūcijas funkcijas jeb būt šī plāna praktiskās daļas ieviesējai Latvijā.Šie valdības uzdevumi sevī ietver virkni pasākumu, piemēram, 235 uzlādes staciju tīkla izveidošanu uz valsts galvenajiem autoceļiem; uzlādes staciju vienota sistēmnodrošinājuma izveidi, pārraudzību un pārvaldību; mājas lapa izveidošanu un uzturēšanu; sabiedrības informēšanu par elektromobilitātes priekšrocībām; dažādu pasākumu organizēšanu u.c.Elektromobilitāte ir viena no transporta jomas sastāvdaļām, un ilgtermiņā tā pilnībā ietilps transporta jomas politikā. Tā sevī ietver elektrotransportlīdzekļu (videi draudzīgi transportlīdzekļi, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru) segmentu un to uzlādes infrastruktūru, kā rezultātā tiek samazināts siltumnīcas efekts, t.sk., samazināti CO2 un citi kaitīgie izmeši, mazināts apkārtējās vides trokšņu līmenis, tajā pat laikā tiek saglabātas fosilās degvielas rezerves. Trīs galvenie iemesli, kādēļ elektromobilitātes un tās attīstība ir būtiska:

  • Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana jaunas transporta jomas radīšanai;
  • Latvijas energoneatkarības palielināšana;
  • piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana.

 Valsts mērogā finansējuma piešķiršanu elektromobilitātes atbalstam īsteno Satiksmes ministrija – Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) ietvaros, VARAM – Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros, Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija – ERAF finansējuma ietvaros, atbilstoši darbības programmai „Izaugsme un nodarbinātība”. Kopumā elektromobilitātes attīstībai ir paredzēti četri finanšu avoti:

  • Latvijas valsts budžets;
  • Eiropas Savienības fondi;
  • pašvaldību budžeti;
  • privātais līdzfinansējums.

 CSDD, saņemot uzdevumu no valdības būt par elektromobilitātes pasākumu praktisko ieviesēju, ir arī pati iesaistīta elektromobilitātes ieviešanas procesos un mēs šo praktisko iesaisti uzskatām par savu pienākumu. Tādējādi arī viss kopējais rezultāts būs veiksmīgāks – turklāt, ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības (ES) mērogā, jo CSDD uzticētie elektromobilitātes uzdevumi saistīti ne tikai ar Latvijas un tās transporta nozares ilgtspējas veicināšanu un vides kvalitātes uzlabošanu, bet arī ar ES kopīgajiem mērķiem. Ar elektrību (videi draudzīgu un atjaunojamu resursu) darbināmu transportlīdzekļu īpatsvara palielināšana ir noteikta arī kā viena no ES prioritātēm transporta jomā. Tas ļaus ilgtermiņā rūpēties par vides kvalitāti (samazinās dabai kaitīgo izmešu nonākšanu gaisā, mazinās fosilās degvielas izmantošanu, veicinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu).

Pilnveido elektromobiļus un tajos izmantojamās tehnoloģijas

                                                                                                     

Elektromobiļa baterija ir viens no dārgākajiem šī transportlīdzekļa elementiem un vienlaikus tā arī nosaka ceļa garumu, ko automobilis var veikt ar vienu uzlādes reizi. Tieši ilgais uzlādes laiks un ierobežotais nobrauktā ceļa garums liek pilnveidot elektromobiļus un tajos izmantotās tehnoloģijas. Lai arī tehnoloģijas nemitīgi attīstās, taču joprojām pilnīgai elektromobiļa baterijas uzlādei nepieciešamas vairākas stundas, bet nobraukums ar vienu uzlādes reizi nepārsniedz 300 kilometrus.

Šo iemeslu dēļ būtiski radīt un iedzīvināt risinājumus elektroauto baterijas tālākā attīstībā, palielinot gan ar vienu reizi uzlādēta auto nobraukto kilometru skaitu, gan elektromobiļu popularitāti. Tādēļ gan zinātnieki, gan auto ražotāji strādā un meklē jaunus un inovatīvus risinājumus bateriju attīstībai un pilnveidei.

Piemēram, jaunu risinājumu izveides un ieviešanas virzienā strādā arī Spānijas kompānija „Graphenano”, kas sadarbībā ar Kordobas universitātes pētniekiem ir izstrādājusi pirmo polimēra-grafēna bateriju, izmantojot pilnīgi jaunu materiālu – grafēnu. Grafēns ir viegls, elastīgs, ūdensdrošs materiāls un ir līdz pat 200 reizēm izturīgāks par tēraudu. Arī paša grafēna ražošana ir krietni lētāka nekā līdz šim zināmo bateriju izgatavošana, turklāt šis materiāls ir draudzīgs apkārtējai videi.

Tāpat, pateicoties tam, ka grafēns ir viegls materiāls, arī baterija būs vieglāka, kas ļaus uzlabot elektromobiļu efektivitāti (vieglākam auto nepieciešams mazāk enerģijas). Tiek lēsts, ka šīs tehnoloģijas ļautu elektromobili uzlādēt apmēram desmit minūšu laikā un veikt aptuveni 1000 kilometru garu ceļu. Turklāt jau vairāki vācu autobūves uzņēmumi piekrituši izmēģināt jauno produktu.

Protams, jāņem vērā, ka ikvienas jaunas tehnoloģijas radīšana un pilnīga ieviešana ražošanā ir gan laika, gan resursu ietilpīgs process. Piemēram, elektrotransportlīdzekļu un tajos izmantojamo tehnoloģiju gadījumā jārēķinās ar radīto inovāciju salāgošanu gan ar automobiļiem, gan ar spēkratu uzlādes infrastruktūru un kapacitāti.

 

Informācija sagatavota, izmantojot interneta vietnes: http://www.graphene-info.com un http://www.spaintechnology.com.

 

Paldies par sadarbību Arnim Bergam, „Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība”! 

p1010953 p1010956No 17. līdz 19.oktobrim izstādē „Vide un enerģija” būs apskatāms elektromobilis VW e-Golf, kas tirdzniecībā Latvijā nonāks 2015.gada janvārī. VW e-Golf specifiskie elektromobiļa parametri ir šādi:
  • elektromotora jauda – 85kW (VW e-up! – 60kW);
  • autonomija – līdz 190km (VW e-up! – 160km);
  • paātrinājums 0-60km – 4,2 sekundes (VW e-up! – 5 sekundes);
  • maksimālais ātrums 140km/h (VW e-up! – 130km/h).
e-Golf salona iekārtojums un vadība ir analoģiski iekšdedzes dzinēja Golf ar automātisko pārnesumu kārbu. e-Golf ir tikai par dažiem kilogramiem smagāks, salīdzinot ar Golf TDI. Latvijā apskatāmais elektromobilis e-Golf ir reģistrēts Vācijā, un tā borta navigācijā ir iekļauti Latvijas uzlādes punkti Europark stāvvietās, Jūrmalā pie AS Latvenergo” Energoefektivitātes centra, kā arī Jelgavā pie LLU Tehniskās fakultātes. Avots: www.e-transports.org

Mūsu kontakti

  • Rīga, S.Eizenšteina iela 6, Rīga, LV-1079
  • This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
  • +371 67025766