Detaļas

Publicēts 05 Novembris 2019

Elektroauto var uzskatīt par vienu no modes tendencēm, taču automīļiem bieži vien rodas jautājums – vai šī mašīna ir piemērota visiem? Ar ko tā atšķiras no ierastajām mašīnām? Kas jāņem vērā, apsverot elektromobiļa iegādi?

“Par elektromobiļu iegādi cilvēki aizdomājas vairāku iemeslu dēļ – benzīns un dīzeļdegviela kļūst aizvien dārgāki, elektroauto lietotājiem ir pieejami nodokļu atvieglojumi un citas priekšrocības. Cilvēki arī vēlas pielikt roku apkārtējās vides saudzēšanā. Mēs redzam, ka klientu interese palielinās ar katru dienu, taču neskaidru jautājumu joprojām ir daudz,” stāsta BMW oficiālā pārstāvja “Inchcape Motors Latvia” produktu speciālists Mārtiņš Geršmanis.

Lai skaidrotu elektromobiļu tehniskās īpatnības, “Inchcape Motors Latvia” ir apkopojusi atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par elektroauto izmantošanu.

Kādas ir atšķirības starp “tīru” elektromobili, “plug-in” hibrīdauto un hibrīdauto?

Elektromobilis ir aprīkots ar elektromotoru un litija – jonu akumulatoru, kuru var uzlādēt, pieslēdzoties elektrotīklam vai nu īpašās uzlādes stacijās, vai arī mājās. Hibrīdauto ir aprīkoti gan ar elektromotoru, gan arī ierasto, fosilajai degvielai paredzētu motoru. “Plug-in” versijas gadījumā akumulatoru ir iespējams papildus uzlādēt no ārējā avota, “parastajam” hibrīdauto tādas iespējas nav, akumulators lādējas no degvielas motora darbības un reģeneratīvās bremzēšanas.

Kura mašīna ir lētāka: elektroauto vai parastā mašīna?

Nenoliedzami, elektromobiļa cena ir augstāka, jauni elektroauto maksā robežās no 33 000 EUR līdz 185 000 EUR, taču to uzturēšana ir lētāka, nekā automašīnām, kas aprīkotas ar benzīna vai dīzeļdegvielas motoru. Lielākie ietaupījumi saistās ar degvielas un servisa izmaksām.

Elektroauto īpašniekiem Latvijā ir pieejami vairāki labumi: nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, Rīgā nav jāmaksā par “Rīgas satiksmes” stāvvietām, ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām. “Ja jauns elektromobilis tiek pirkts līzingā, tad faktiski vienīgās izmaksas ir līzinga maksājumi un enerģijas uzpilde,” uzsver Geršmanis.

Kā ir ar uzlādi? Cik plašs ir tīkls?

Elektromobiļa akumulatoru var uzlādēt gan publiski pieejamajos tīklos, gan arī mājās (privātmājā, daudzdzīvokļu māju autostāvvietā) vai darbā. Tehniski uzlāde ir pavisam vienkārša – jāpievieno auto elektroenerģijas tīklam, izmantojot adapteri un standarta kontaktligzdu. Jāņem vērā, ka akumulatora uzlādei būs nepieciešams zināms laiks.

Latvijā darbojas nu jau divi publiskās uzlādes punktu tīkli – CSDD uzturētais “e-mobi” tīkls un “Latvenergo” uzturētais “Elektrum” tīkls. Abos kopā ir pieejamas 78 uzlādes stacijas.

Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai uzlādētu elektromobiļa akumulatoru?

Uzlādes laiks būs atkarīgs gan no akumulatora ietilpības, gan pieejamās strāvas stipruma, gan arī no uzlādes punkta konfigurācijas. Vislēnāk elektroauto akumulators uzlādēsies, pieslēdzoties pie parastā elektrības tīkla. Pilna uzlāde var ilgt līdz pat 12 stundām.

Publiskajos uzlādes punktos, kuros tiek izmantota ātrā uzlāde, 80% akumulatora var uzlādēt aptuveni 20 – 40 minūšu laikā. Vienlaikus energoresursu tirgotāji pasaulē attīsta arī superātru uzlādi, kas ļaus uzlādēt 80% akumulatora tikai desmit minūtēs. 

Cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi?

Lielā mērā tas ir atkarīgs no elektromobiļa akumulatora ietilpības un šofera braukšanas stila. Būtiska nozīme ir arī laika apstākļiem un ceļu reljefam. Vispārinot var teikt, ka ar budžeta klases elektroauto ar vienu uzlādi vidēji var nobraukt 160 – 200 kilometrus, savukārt ar citiem – vidēji no 300 līdz pat 500 kilometriem. Viens no Latvijā populārākajiem elektromobiļiem - BMW i3 - ar vienu uzlādi spēj nobraukt 260 km. Nobraucamo attālumu mazinās auksts laiks, kā arī ļoti dinamisks braukšanas stils.

Kas izmaksā lētāk – elektrība vai fosilā degviela?

Nenoliedzami, vissvarīgākā izmaksu pozīcija ir degviela. Elektrība ir daudz lētāka nekā benzīns vai dīzeļdegviela. “Inchcape Motors Latvia” speciālisti aplēsuši, ka elektrības aptuvenās izmaksas ir EUR 2,50 uz 100km Salīdzinājumam – benzīns vai dīzeļdegviela vidēji izmaksā EUR 6,00 uz 100km.

Ideāli, ja ir iespēja elektromobiļa akumulatoru uzlādēt naktīs, jo tad ir zems elektroenerģijas tarifs un uzlāde izmaksās pavisam lēti. “Electrum” publiskās uzlādes stacijas cena par vienu kilovatstundu svārstās no 0,19 eiro/kWh līdz 0,25 eiro/kWh, atkarībā no uzlādes veida. Savukārt “e-mobi” tīklā uzlāde maksā 0,15 eiro par vienu minūti.

Cik ilgi kalpo viens akumulators?

Patlaban ražotāji prognozē, ka viens akumulators varētu kalpot aptuveni desmit gadus. Protams, tā uzlādes ietilpība ar laiku mazinās, tomēr tiek uzskatīts, ka pēc pieciem intensīvas lietošanas gadiem akumulators būs zaudējis aptuveni 20%, bet pēc desmit – aptuveni 60% sākotnējās ietilpības. Tiesa, akumulatoru ražotāji nemitīgi strādā pie uzlabojumiem, savukārt auto tirgotāji prāto par labākajiem otrreizējās tirdzniecības risinājumiem.

Cik lielas ir ekspluatācijas un remonta izmaksas?

Protams, jauniem auto ir nepieciešama regulāra apkope, saskaņā ar ražotāja noteikto grafiku. Svarīgākās dzinēja daļas ir akumulators un elektromotors, tādēļ arī servisa plāni lielākoties ir vērsti uz to apkopi. Elektromotoriem ražotāji piešķir piecu līdz astoņu gadu garantiju, pārējās garantijas ir atkarīgas no ražotāja - sākot no trim gadiem un 95 000 kilometru līdz septiņiem gadiem un 160 000 kilometru. Piemēram, “Inchcape Motors Latvia” iegādājoties BMW automašīnu baterijai dod garantiju 8 gadus vai 100.000 km nobraukumu.

Taču elektromotorā nav eļļas, filtru, tādēļ nav jārūpējas par eļļu maiņu, nav arī līdz šim ierastā sajūga. Tāpat mašīnām ir fiziski mazāk detaļu, tādēļ ir mazāk iespēju, ka kaut kas saplīsīs. Tādējādi ekspluatācijas izmaksas ir zemākas nekā auto ar fosilās degvielas dzinējiem. Britu eksperti aprēķinājuši, ka elektroauto uzturēšana var izmaksāt pat par 60-70% lētāk.

Kā atšķiras izjūtas, braucot ar elektromobili?

Elektroauto ir ārkārtīgi klusi. Tiem ir tikai viens pārnesums uz priekšu un atpakaļgaita, bet reģeneratīvās bremzes samazina ātrumu brīdī, ja atlaižat gāzes pedāli. Elektromobiļi straujāk uzņem ātrumu. Starp citu, ne viens vien apskatnieks “BMW i3” dēvē par vienu no labākajām izvēlēm cilvēkiem, kuriem patīk dinamiska braukšana.

Cik liela ir elektromobiļu ietekme uz vidi?

Svarīgākais – motorā netiek dedzināta fosilā degviela, tādēļ nav izplūdes gāzu, nav arī izmešu. No vienas puses, elektroauto ir drošāki, jo tajos nav viegli uzliesmojošas degvielas, taču bīstama var būt akumulatora aizdegšanās.

Otra lieta, par kuru ir vērts runāt elektromobiļu kontekstā, cik ekoloģiski “tīri” tiek iegūta elektrība, ar ko uzlādē mašīnas akumulatoru, un cik “zaļa” ir pašu mašīnu ražošana. Piemēram, BMW Leipcigas ražotnē, kur top elektromobilis BMW i3, visa izmantotā enerģija ir iegūta no atjaunojamajiem resursiem. Latvijā vairāki elektroenerģijas tirgotāji piedāvā “zaļo” elektrību. Arī “Latvenergo” jaunajās ātrās uzlādes stacijās plāno izmantot tikai “zaļo” elektrību.

“Rezumējot, var teikt, ka elektromobiļu lielākie plusi ir zemas ekspluatācijas izmaksas, ērta braukšana un “zaļš” dzīvesveids. Kā mīnusus var minēt augstākas sākotnējās izmaksas un, salīdzinot ar degvielas uzpildīšanu, ilgāku akumulatora uzlādes laiku,” uzsver “Inchcape Motors Latvia” pārstāvis.

Informāciju sagatavoja: “Inchcape Motors Latvia”

Detaļas

Publicēts 30 Oktobris 2019

Autobūve, šķiet, patlaban piedzīvo nopietnākās pārmaiņas pēdējo simts gadu laikā – tirgus neatgriezeniski mainās par labu videi draudzīgām automašīnām, turklāt “pie durvīm jau klauvē” pašbraucošie auto. Tādēļ autoražotāji ir spiesti vai nu pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vai arī izzust.

“Ja mazliet padomāsim, tad sapratīsim, ka auto ražošana līdz pavisam nesenam laikam bija maz mainījusies kopš brīža, kad Henrijs Fords savā rūpnīcā ieviesa konveijeri. Taču tagad redzam, ka, reaģējot uz sabiedrības prasībām par ilgtspēju, draudzīgumu videi, automašīna lielā mērā tiek būvēta no jauna,” skaidro BMW “Inchcape Motors Latvia” pārdošanas vadītāja Zane Zariņa.

Proti, nākotnes automašīna ir ilgtspējīga, apveltīta ar mākslīgo intelektu (vieda) un viegli spēj iekļauties aprites ekonomikas modeļos. Un ražotāji rēķinās ar patērētāju uzvedības izmaiņām, ko paredz dažādi aprites ekonomikas attīstības scenāriji, tādējādi padarot automašīnas pieejamākas un ilgtspējīgākas. Ikviena no šīm īpašībām rada jaunus izaicinājumus autobūvētājiem, kurus neievērojot var viegli zaudēt tirgu.

Ideālais elektromobilis ir ļoti energoefektīvs

Galvenā tendence – auto ražotāji attīsta un izstrādā tehnoloģijas, kas padarītu elektromobiļus kompaktākus un vieglākus nekā esošās mašīnas. Tādēļ liela uzmanība tiek pievērsta materiāliem, no kuriem automobiļi tiek ražoti. BMW savā elektromobiļu līnijā daudz izmanto augsto tehnoloģiju produktu – oglekļa šķiedras, kā arī alumīnija detaļas, tā būtiski samazinot mašīnas svaru.

Otrkārt, efektīva elektroauto pamatelements ir izcila aerodinamika, kas samazina vēja radīto pretestību un attiecīgi - elektroenerģijas patēriņu. Tie var būt, piemēram, apslēpti konstruktīvie elementi, kas mašīnas apakšējo daļu aizsargā no vēja radītas turbulences, vai īpaši uzlabotas riteņu arkas un sānu sliekšņi.

Arī ražošanas process un elektrības ieguve tiek padarīta iespējami ilgtspējīgāka

Kā liecina pašu ražotāju aplēses, mašīna sastāv no aptuveni 28 000 detaļu. Tās montēšana, sākot ar izejmateriālu ieguvi līdz ražošanas procesam rūpnīcā, ir sarežģīts daudzpakāpju piegādes process, kuru pilnībā nemaz nav iespējams izsekot. Tādēļ atbildīgi autoražotāji aizvien lielāku uzmanību pievērš tam, vai izejmateriāli, tostarp alva, tantals, volframs, zelts, dabiskais kaučuks tiek iegūti ar ilgtspējīgām metodēm. Ideālā gadījumā ilgtspējas principam ir jābūt ievērotam ikvienā mašīnas “dzīves posmā”, sākot ar konstruēšanu un ražošanu līdz pat mašīnu lietošanai un utilizācijai.

“Nenoliedzami, mašīnbūves ilgtspēja nozīmē ne tikai auto ar maksimāli zemu CO₂ izmešu līmeni, bet arī iespējami zemākas emisijas no ražošanas un elektrības iegūšanas procesa. Tā, piemēram, Leipcigas rūpnīcā, kur top elektromobilis BMW i3, visa izmantotā enerģija ir iegūta no atjaunojamajiem resursiem,” stāsta Z. Zariņa.

Turklāt elektroauto ir mazāk detaļu, attiecīgi arī mazāks izejmateriālu patēriņš. Tā motors ir vienkāršāks, tādēļ arī mašīnu montāža vairs nav tik sarežģīta. Savukārt tas ļauj rūpnīcās palielināt automātikas un robotizācijas līmeni.

No naftas tapušus materiālus aizvieto otrreiz pārstrādāti un dabai draudzīgi materiāli

Tā ir BMW koncerna politika – aizstāt materiālus, kas ražoti no naftas, ar citiem, uzsver “Inchcape Motors Latvia” produktu speciālists. Tā, piemēram, BMW i3 ir ne tikai bezizmešu auto, bet tā ražošanā ir izmantoti iespējami daudz otrreiz pārstrādātu materiālu. 25% no salona aprīkojuma ir ražoti no atjaunojamajiem materiāliem. Izmantotie tekstila materiāli teju simtprocentīgi ir tapuši no pārstrādātas plastmasas, 34% no tiem ir pārstrādātas PET pudeles. Savukārt durvju apdares paneļi un priekšējais panelis ir ražoti no atjaunojamajām dabiskajām šķiedrām.

Mašīnai ir jābūt ne tikai “gudrai”, bet arī izklaidējošai

Jādomā, tas būs mazliet satraucoši – sēdēt mašīnā, kas pārvietojas pati. Neskatoties uz to, ka līdz autonomajai braukšanai vēl ir kāds brīdis jāgaida, ir acīmredzami, ka jau tagad mašīnas “smadzenes” ir kā mākslīgais intelekts vai tā elementi.

Tiesa, lai arī cik “gudra” būtu mašīna, pircējus, pirmkārt, interesē auto borta datora piedāvātās izklaides iespējas. Tās ir īpaši svarīgas t.s. “millenium” paaudzes vidū. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par mašīnām, kas ir aprīkotas ar modernām informācijas un izklaides sistēmām.

“Kā mēs redzam, ilgtspēja nav esošā noliegšana, patiesībā tā ir veco lietu “pārfrāzēšana”, radot inovatīvus un pievilcīgus risinājumus. Mēs esam pārliecināti, ka autobūves inovācijas mums nodrošinās efektīvāku, drošāku un ērtāku braukšanu,” uzsver Zariņa.

Avots: “Inchcape Motors Latvia”

Detaļas

Publicēts 01 Novembris 2019

Latvijā izveidotie un bez tiešsaistes pakalpojuma funkcionējošie elektromobiļu uzlādes punkti turpmāk būs atrodami VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" administrētajā mājas lapā www.etransports.lv izvietotajā kartē (Karte). Turpat atrodama arī tiešsaistes pakalpojuma ātrās uzlādes staciju karte.

Publiski pieejama uzlādes punkta, sākot no parastās rozetes pieslēguma, datus Kartē var ievietot jebkurš komersants vai publiska iestāde. Karte tiek regulāri aktualizēta, jo datu atbilstība ir svarīga elektromobiļu braucēju ērtībai, turklāt Kartes datus izmanto citi, t.sk., starptautiskie, uzlādes pakalpojuma navigācijas resursi. Par datu ievietošanu Kartē ir jāsazinās ar biedrību "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība".

2019.gadā Kartei pievienoti Vācijas elektromobiļu rallija ietvaros atklātie uzlādes punkti pie viesnīcas “Miķelis”, Bauskas novads (divi pieslēgumi 3F 32A), Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī (četras parastās rozetes un divi 3F 16A pieslēgumi), pie viesnīcas “Tigra”, Priekuļi (trīs parastās rozetes), kā viesnīcas "RadissonBluHotel Latvija" pazemes autostāvvietā (Type-2 22kW, 3F 16A un divas parastās rozetes).    

2011.gadā biedrība "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" un AS "Latvenergo" izveidoja elektromobiļu uzlādes punktu interneta karti ar mērķi sekmēt uzlādes pakalpojuma attīstību Latvijā.

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Detaļas

Publicēts 24 Oktobris 2019

"Mazda" Tokijas autoizstādē prezentējusi savu pirmo sērijveida elektromobili – "MX-30" apvidnieku. Jaunajam automobilim ir šauras aizmugurējās durvis, kas veras pretējā virzienā priekšējām un ir ieturētas līdzīgā stilā kā 2000. gadu sportiskajam modelim "RX-8". 

"Mazda MX-30" gabarītu ziņā ir salīdzināms ar "CX-3" apvidnieku. Elektromobilis ir aprīkots ar 143 zirgspēku jaudīgu motoru un akumulatora komplektu, kā energoietilpība ir tikai 35,5 kWh (mazāk nekā, piemēram, "Nissan Leaf").

Ražotājs sola, ka tas ļaus ar pilnu uzlādi nobraukt līdz 200 kilometru distanci, kas, pēc "Mazda" pārstāvju domām, "ievērojami pārsniedz eiropiešu dienā vidēji nobrauktos 48 kilometrus".

Neskatoties uz šaurajām aizmugurējām durvīm, "Mazda" apgalvo, ka pasažieriem otrajā sēdekļu rindā būs viegli iekāpt un izkāpt. "MX-30" elektromobiļa apdarē izmantoti tikai ekoloģiski materiāli, otrreizēji pārstrādāts korķakoks un pārstrādāts polietilēns, kā tekstūra ir līdzīga audumam.

"Mazda MX-30" elektromobiļa audio sistēmas skaļruņos tiks atskaņots tradicionāla iekšdedzes dzinēja skanējums. Šis elektromobilis tirdzniecībā nonāks 2020. gadā, turklāt to iepriekšpasūtināt pie Eiropas dīleriem varot jau tagad.

Avots: Delfi.lv https://www.delfi.lv/auto/modelu-jaunumi-testi/mazda-prezentejusi-savu-pirmo-serijveida-elektromobili-mx-30.d?id=51574021